#0019 BrewDog Paradox Heaven Hill

Mēnesi esmu noslinkojis, kā rezultātā nav neviena paša ieraksta šajā vietnē. Varētu sākt domāt, ka nekas nav garšots, nekas nav nobaudīts, nekas nav dzerts! Tā, protams, nav taisnība, ir, ir šis tas vairāk vai mazāk interesants salasījies šī pēdējā mēneša laikā, bet piezīmju rakstīšana smags darbs, kuram vajag iedvesmu un laikam jau nevar solīt, ka labošos un būs turpmāk viens ieraksts pēc otra. Vārdu sakot – taisnojos 🙂

Bet tagad pie lietas. Viens no interesantākajiem aliem, kuram šajā laikā posmā ir gadījies nonākt manā alus glāzē ir visiem “nopietniem un hipsterīgiem”alus dzērājiem zināmās skotu darītavas BrewDog, es pat īsti nezinu, eksperimentālais vai sezonālais vai kā savādāk Paradox sērijas brūvējums Heaven Hill. Ieraudzīju šo Stabu ielas BeerFox bodē, stāv glīti iesaiņots kastītē (gluži kā Aldara 24 mēnešu porteris) un sapratu – jāņem, nevar būt slikts, nevar būt viduvējs. Un tā arī bija, šis imperiālais stouts, kurš gatavojies burbona mucās bija brīnišķīgs. 100 ratebeer.com punkti ir absolūti pelnīti. Stiprs, bet stiprums bija maskēts, lieliski izskatās, sarežģīts, pilns garšām, kas pienākas labam stoutam: karameles, vaniļas, rozīņu, plūmju, lakricas notis un jā – burbona smaržas un garšas tur arī bija skaidri jūtamas, arī apiņi, ja kas. Liels dzēriens un absolūts prieks bija to baudīts, lēnām un prātīgi, auksta ziemas vakara gaitā, pie vakariņu galda. Rekomendēju visiem, kuri meklē ko izcilu, bet noteikti ne tiem, kuriem nepieciešams vienkāršs padzēriens, lai noskalotu ēdienu, padzertos. Šis nav, lai to vienkārši dzertu, šis ir, lai baudītu.

P.S. Man patika, ka alus etiķete bija vecajā BrewDog stilā, tas jaunais man ne visai.

#0116 Buxton Tsar

Vēl viens melnais stouts, bet šoreiz jāsaka, ka ir zināma vilšanās. Pirms kādām pāris nedēļām apmeklējot Stabu ielas alus veikaliņu tā īpašniekam izteicu vēlmi, lai rekomendē kādu pārīti stoutu. Kā nekā ārā novembris, tumšs, vakari un gari un šis ir īstais laiks lēnām baudīt ko nopietnu un sarežģītu. Rezultātā manā somā un pēc tam ledusskapja plauktā nonāca šis angļu darītas Buxton krievu imperiālais stouts ar nosaukumu TSAR jeb Cars. Tātad jābūt kaut kam aristokrātiskam, kaut kam īpašam, kaut kam cēlam, manas gaidas pēc pēc iepriekšējās pieredzes ar šo stilu arī bija ļoti augstas, bet…

Nav! Šoreiz neskatoties uz visiem 99 ratebeer.com punktiem es teiktu, ka nav trāpīts. Vismaz manām garšas kārpiņām noteikti nē. Nenoliedzami sarežģīts dzēriens, bet laikam pārāk sarežģīts, daudz stipru, spēcīgu, rūgtu un nedaudz dīvainu garšu. Nevar saprast, vai nu pelašķi vai darva vai ogle vai asfalts vai nezināmi apiņi vai kāda ļoti rūgta tēja ar šokolādes piešprici un pārāk jūtamu alkohola stiprumu. Nebija balansa starp visām šīm garšām, pie tam pārējās maņas, kuras paredzētas baudai arī bija vīlušās: smarža necila, putas gandrīz neizdevās iegūt un alum glāzē iesilstot tas nepavēra jaunas nianses, kā tas tipiski mēdz būt stoutiem no augstākajiem plauktiem. Žēl. Lai nebūtu tikai negatīvais, tad jāpasaka, ka dzēriens ir ievērības cienīgs, tas nav ikdienas dzēriens, aldari tur ir ieguldījuši savas zināšanas, izdomu, pieredzi un pēcgarša ir ļoti, ļoti ilga, bet manai garšas sajūtai nošāvuši greizi. Nevar jau viss garšot, bet arī šī ir pieredze. Tīri intereses pēc gribētos no jauna pamēģināt Mikkeller trako brīnumu Black Fist, jo tur bija zināmas garšas līdzības.

#0114 AleSmith Speedway Stout

Beidzot, beidzot esmu nonācis pie tā, ka ir tapis ieraksts šim Kalifornijas alus darītavas AleSmith “dievu” dzērienam. Briedu ilgi, bija versija, ka varētu būt pats pirmais ieraksts, tad desmitais, tad piecdesmitais, tad simtais, bet nu pavisam neinteresants 114 būs sanācis. Kāpēc? Tāpēc, ka fenomenāli izcils! Tam bija jānobriest. Pēdējo gadu laikā ir izdevies šo nogaršot reizes četras vai piecas. Katra reize ir bijusi kā kaut kas īpašs, kā vakara nagla, kā izcilas dienas izcils noslēgums, kur gribās dalīties savā priekā ar visiem, kas tev apkārt. Un rezultātā mazliet otrā malā paiet konkrēto garšas izjūtu piefiksēšana. Bet pēdējo reizi, kad man vasarā bija pudele šī majestātiskā dzēriena ,atļāvos būt egoistisks un nedalījos ne ar vienu, izbaudot katru malku vairāku stundu garumā. Tomēr arī šis vēl nebija pamudinājums veidot ierakstu. Pēdējais piliens bija iespēja šo alu nogaršot tā izlejamā versijā. Alus Celles saimnieki kaut kur savās alus mednieku gaitās bija nomedījuši vienu  mucu un tad jau vairs nebija variantu, bija jāaizdodas, jānogaršo un tagad esam šeit, jo tas bija brīnišķīgs arī šajā versijā, atkal un vienmēr 🙂

Kas ir tas, kas man liek par šo runāt vispārākajā pakāpē. Šis alus ir sava veida leģenda, viens no tiem, kurš visās alus mīļu lapās gozējās nevis vienkārši labāko alus galā, bet pašā pašā augšā, starp  TOP5, TOP10 vai TOP50 visu laiku labākajiem un nosvērtākajiem. Ratebeere.com visu laiku reitings ir šeit, Beer Advocate TOP250 ir šeit, Untappd vērtētēju tops ir šeit,.. Bet ne jau tikai tas, ka ir viens visu laiku novērtētākajiem, bet arī tādēļ, ka ir tiešām nenormāli labs. Tu cilvēks, pat iedomāties reizēm nevari, ka alus var tā garšot. Tas ir jānogaršo (bet laikam ne ar to sajūtu, ka tas ir tipisks alus karstai vasaras dienai), to nevar pat īsti aprakstīt, bet mazliet mēģināšu. Tātad glāzē ielīst melns un viskozs šķidrums, kurš veido tumši brūnas putas, kas varētu būt saistīts ar to, ka šim alus ir klāt pievienota kafija, kafijas pupiņas. Patiesībā jau pilnajā nosaukumā kafija ir arī pieminēta. Tāpat AleSmith alus meistari eksperimentē ar dažādām kafijas šķirnēm un var atrast arī limitētas un speciālas versijas šim Spīdveja stoutam, kur dominē kāda konkrēta un specifiska kafijas garša. Smaržā noteikti var sajust plašu un komplicētu smaržu buķeti ar kafijas, karameles, iesala, apiņu, gan saldām, gan sāļām notīm. Tai pašā laikā šī smarža ir neuzbāzīgā, bet ļoti, ļoti patīkama. Garšā arī tas pats, plus vēl var sajust kaut ko no rūgtā un skābā. Ar skābo es domāju notis no sour eilu garšas niansēm, kur savvaļas raugi rāda savu raksturu. Alkohols ir teicami nomaskēts, bet tas silda, savādāk jau pat nevar būt, jo tā ir daudz – 12%. Interesanti ir tas, kas šis alus ir dzerams, gan vēss, gan istabas temperatūrā, bet vislabāk, laikam būs, ja sāk ar vēsu (8 – 10 grādi) un tad pamazām vakarā gaitā to malkojot ļaus tam iesilt. Garšas un smaržas mainās, bet tās visas ir ļoti labas jebkurā degustēšanas stadijā. Jāatzīmē, ka šis alus būs perfekts pāris gan ar steiku vai šašliku, gan ar saldām kūkām, bet patiesībā var arī nepārot, jo tāpat ir pašpietiekams. Gribu vēl, bet ne katru dienu, tur vajag noskaņu.

Labā ziņā tajā visā ir tāda, ka šis ir viens no tiem pasaules topa aliem, kuru laiku pa laikam var nopirkt abās Rīgas alus gurmānu paradīzēs – Alus Cellē un Beerfox. Gan ne vienmēr. Ar to ir jārēķinās, tāpat, ka tas nav lētākais alus uz pasaules. Pudeles cena būs kādi 14 līdz 17 eiro, bet labs vīns vai šampanietis jau arī nav sevišķi lēts.

Un visbeidzot saite uz ratebeer.com lapu ar godam nopelnītiem 100 no 100 punktiem

 

 

#0108 Amager Hr. Frederiksen

Šis ir stouts un laikam jau ir jāatzīst, ka stouti ir tie, kuri man tīk vislabāk. Varbūt tamdēļ, ka labākie no tiem ir nopietni, biezi, garšas niansēm bagāti, dzerami lēni un prātīgi, katru malku izgaršojot un izbaudot, sildoši, u.t.t. Ne ba nu velti visādos topos stouti ir kādi 70-80% no labākajiem, ja visus liek vienā katlā. Tur ir kur aldarim izpausties un ja sanāk, tad ir rezultāts.

Šī ieraksta varonis ir vēl vienas no dāņu jauno laiku darītavas Amager Bryghus (dibinātā 2006. gadā) veikumiem. Un nevis vienkārši veikumiem, bet pašu labāko. Tā vismaz varam ieraudzīt tajā pašā daudzkārt pieminētajā reatbeer.com vietnē, kur no visām šajos gados,šajā brūzī radītajām ap 200 alus šķirnēm šis konkrētais ir pirmajā vietā. Un absolūti pelnīti. Ir dzerti vēl šādi un tādi paraugi no šīs darītavas, bet šis ir kaut kas. Un ne tikai man garšo, bet garšoja arī manai mammai, kuru reiz cienāju ar dažādiem pasaules garšu labumiem un kura mani tiešām pārsteidza ar savu spriedumu 🙂 Pat nezinu ko te lai piebilst, absolūta garša esence, bauda. Šajā stautā ir viss, ko es pieminēju jau pirmajā rindkopā. Melns, melns, ar viegli brūnām putām, kuru paliekas vēl ilgi glāzē dzīvojas, dažādi žāvētie augļi, sauss, stiprs, bet tas ir eleganti paslēpts, šokolāde, kafija, dzerams lēnām un prātīgi, malku pa malkam no lielas konjaka glāzes nedaudz vēsāks kā istabas temperatūrā, tātad, izvelk no ledusskapja un ļauj pastāvēt istabā kādu stundu, pusotru. Patiesībā nav vājo vietu šim brīnumam un var just, ka darītava lepojas ar šo savu flagmani. Gribu vēl, jo tiešām ir katra no 100 punktiem vērts.

Šo Rīgā var mēģināt atrast Stabu ielas Beerfox bodītē, kur ir visai plaša šīs darītavas alus izlase, bet Hr. Frederiksen gan vienmēr nav. Tomēr labākais!

Ā, izdomāju, kas man tomēr īsti šim nepatika – etiķetes noformējums nav šīs darītavas stiprākā puse

#0084 Põhjala Pime Öö

Šis laikam ir jāsauc par igauņu Põhjala darītavas lepnumu un acu raugu, kura brūvēšanā aldari izmantojuši visas savas zināšanas un prasmes un intuīciju un vēl šo to. Vienkārši savādāk nevar būt, ja reiz rezultāts ir melnai, melnai, biezai, biezai darvai līdzīgs dzēriens – imperiālais stouts. Stiprs, salds, smaržīgs, kaut kas no portvīnu puses, kaut kas no Rīgas melnā balzāma, kaut kas no porteriem, kaut kas no kafijas, šokolādes un lakricas, kaut kas no visas iesalu un apiņu plejādes, kas piedalījusies šī dzēriena smaržas un garšas tapšanā. Sarežģīts, komplicēts, bet tiešām ļoti, ļoti labs. Tajā pašā laikā es pilnīgi noteikti saprastu, ka ne tuvu visu gaumei atbilstošs un pieļauju tieši savas sarežģītības dēļ. Dzerams lēni un prātīgi, tumšos un aukstos ziemas vakaros, istabas temperatūrā, absolūti pašpietiekams, nevajag klāt neko un zināmā mērā tā būtu pat apgrēcība šo alu dzert kā slāpes remdējošu substanci pie ēdiena, principā velk uz labu konjaku. Tātad, šobrīd ir faktiski pēdējais laiks to šajā sezonā baudīt, ok, ziemas vairs nav, bet vēsums vakaros vēl tomēr saglabājas. Vasarā šim alum pilnīgi noteikti nav ko darīt. Vērtējums ir teicams – 97 no 100 un tas pašreiz ir Põhjala novērtētākais veikums. Visu cieņu. Dabūt var pie BeerFox un, iespējams, Lāčplēša ielā 12, kur atdzimst jauna vieta ar nosaukumu BierHouse.

#0075 Labietis Pelašķu Velns

Un otrs Labieša alus, kuru degustēju pēc gandrīz gadu kopš pēdējā alus darbnīcas apmeklējuma. Pelašķu velns bija palicis atmiņā kā kaut kas ļoti labs, savdabīgs un interesants. Tā jau tas arī ir, jo šis alus ir izpelnījies gandrīz augstāko (74) ratebeer.com alusmīļu vērtējumu no visiem Labiešiem. Bet šoreiz laikam manas gaidas bija lielākas, negribu teikt, ka vilšanās, nē, bet kaut kas tomēr pietrūka. Jā, ir tumšs, tumši, tumši brūns ar mazliet sarkanīgu piesitienu. Ir stiprs, ir komplicēts, ir zāļains, ir tas pelašķis jūtams, ir gana specifiska smarža, bet kaut kas tomēr beigās trūkst, diemžēl. Tātad nepabeigta produkta sajūta ir. Pavirpini glāzē un godīgi sakot nav tas alus vairs glīts, krāsa tāda nevienmērīga, ne nu gluži nogulsnes noslāņojas, bet kaut kas uz to pusi. Divkrāsains? Bez maz prasās, lai būtu filtrēts. Varbūt gada vecās versijas bija labākas, nezinu, vai atmiņas par šokolādi, rozīnēm un pelašķiem bija palikušas saldākas. Bet tai pašā laikā jāatzīmē, ka garša bija vienlīdz vienāda gan dzerot pirmo, gan pēdējos malkus. Kā arī tas, ka šis manai gaumei noteikti ir tuvāks, saprotamāks, patīkamāks un nākamo reizi kādu Labieši veikumu izvēloties šim ir noteikti daudz lielāka iespēja nonākt manā glāzē kā VIVAi. Citādi, Labietis ir baigais malacis, jo reāli rāda ļaudīm, ka alus varbūt dažādāks un interesantāks, organizē brīnišķīgu craft alus pasākumu nu jau katru februāri – Meteni ar iespēju nodegustēt pašmāju un kaimiņu labumus. Par to viņiem liels paldies, bet Malduguns tomēr brūvē labāku.

P.S. Bilde šoreiz galīgās nekrāsās 🙂

P.S.S. Kā jau pie iepriekšējā ierakstu minēju, tad Labieti jādzer Labietī. Nav ko stiept mājās.

#0073 North Coast Old Rasputin Russian Imperial Stout

Pēc dažiem ne visai veiksmīgiem sānsoļiem, no tiešām labu alus takas, ar lāgeriem, kuriem gaidas un ambīcijas daudz lielākas par faktisko rezultātu, manā glāzē ir atkal kaut kas varens – vēl viens Rasputins, šoreiz vecais Rasputins no Kalifornijas. Patiesībā jau tas ir gana amizanti, ka amerikāņi brūvē alu, kura nosaukumā minēta Krievija, bet saknes nāk Anglijas. Stāsts jau ir mazliet līdzīgs tam kā radies IPA (India Pale Ale) nosaukums. Senos laikos angļi brūvējuši stipru un melnu un biezu un mazliet saldu alu eksportam uz Krieviju. Ceļš tāls, laika apstākļi skarbi un alum jābūt tādam, kurš to visu iztur. Plus vēl ne jau eksports, lai padzirdītu zemnieku vai proletariātu, bet carus, carienes, grāfus un citus nopietnus ļaudis. Bet mūsdienās labākie šī tipa ali viennozīmīgi nāk no ASV, no Kalifornijas. Un šis Old Rasputins ir viena vienīga pērle. 100 punkti no 100 sapelnīts no ļoti daudz vērtētājiem. Tātad bāze ir nopietna un nejaušība ir izslēgta. Es arī droši atdodu savu balsi 100 punktu virzienā. Alus ir absolūti pašpietiekams, neko klāt tam nevajag, izņemot mierīgu vakaru, labus cilvēkus blakus, uguni kamīnā vai ugunskurā. Viena maza pudele, mazliet vairāk kā 0.33 litri, pietiek vismaz divām stundām. Tur visa kā ir daudz un tas jābauda lēnām, pamazām, pa malkam, jūtot, ka garša atdzīvojas ar katru reizi un pēc stundas glāzē tas ir kļuvis tikai labāks, pilnīgāks. Īstenībā jau garša ir ļoti komplicēta, tur ir daudz kas, gan apiņu rūgtums, gan karameles saldums, gan alkohola stiprums, gan tumši un žāvēti augļi, gan, ja zinātu kā garšo melns un karsts asfalts vai darva, tad arī tas un kaut kādi ziedu aromāti un vēl un vēl un vēl… Plus vēl smaržo burvīgi un pēcgarša ir jūtama vēl ļoti, ļoti ilgi. Gribu šo vēl, tik Alus Cellē bija palikušas divas pudeles. Nu neko, būs jābrauc uz Ameriku.

#0070 De Molen Rasputin

Gadījās brīvāks brīdis Vecrīgā un atcerējos, ka ari šeit ir viens krogs, kurā alus krānu rinda ir vairāk kā cienījama. Tas ir S.Brevinga bārs un restorāns, kurš atrodas Tirgoņu ielā 4. Droši vien šī svētlaimes vieta visiem tiem, kuri iecienījuši viskiju un labprāt lēnām un pamazām izbauda arī šī dzēriena krāšņo dažādību. Katrā gadījumā spriežot pēc plauktu satura un dzērienu kartes ap 200 dažādu viskija šķirņu ir iespējams šeit atrast. Bet mana interese tomēr ir pa alu. Gara krānu rinda ar vismaz padsmit izlejamiem aliem ir pieejama. Ļoti jauki, ka pārstāvēta virkne Latvija mikro brūžu. Šī ir vieta, kur Rīgas viesi un ne tikai var nobaudīt gan Brenguļu alu, gan Saldus Puķu alu, gan Miķeļa alu, gan atsevišķus Malduguns veikumus. Tajā pašā laikā ir arī virkne pasaules labumu, piemēram, Fūlera London Pride vai BrewDog Punk IPA un mana šodienas izvēle – nīderlandiešu De Molen Rasputin. Un šī ir ekscelentākā izvēle no visa – LIELS, LIELS alus. It kā līdz ratebeer.com pilnībai vēl viens milimetrs pietrūkst, jo ir 99 no 100, bet patiesībā ir pelnījis visus 100 un varbūt pat vēl. Melns, pilns garšām, komplicēts imperiālais stouts. Garšā gan melnas pilnīgas rozīnes, gan melna un laba šokolāde, gan kaut kas no darvas vai svaiga asfalta smaržas, gan ļoti konkrēts apiņu rūgtums, gan vienlaicīgi salds un sāļš. Pats šķidrums arī biezs, viskozs, mazliet lipīgs. Pasniegts tiek maza tilpuma (250 ml) glāzēs, kas ir absolūti pamatoti, jo vairāk arī nemaz neprasās. Pilnīga garšas bauda, kura vēl kā pēcgarša bija jūtama vēl gandrīz stundu pēc pēdējā malka. Vārdu sakot nav neviena mīnusa ko minēt un tas ir tieši tas ko sagaidu no teicama stouta.

P.S. Pašreiz diezgan skaidrs, ka stouti izvirzās manu garšas kārpiņu favorītos.