#0069 Aldaris Samta Eils

Ja jau reiz nedēļas nogale pagāja Aldara zīmē, tad jāpiefiksē vēl viens pēdējā laika jaunums no šī mikro brūža. Tas ir Samta eils, kurš tikai februāra sākumā kļuva pieejams veikalu plauktos. Pats līdz tā nomēģināšanai tiku tikai tagad. Pirms tam jau bija pavīdējušas ziņas interneta dzīlēs, ka esot sanācis gluži labs, kāds pat saka, ka bezmaz labākais kas dzerts. Zināms pamats būt lepniem Aldarim ir, jo šis tiešām ir sava veida eksperiments mūsu galā, jo alus gatavošanā izmantoti arī vīnam paredzēti raugi. Tātad rezultātā būtu jābūt kaut kam ar atsaucēm uz vīniem. Vai ir? Ir! Ne uz klasiskiem vīniem, bet drīzāk dzirkstošajiem un nevis sausajiem (brutiem), bet riktīgi saldiem. Ielejot glazē skats mazliet pēc dzirkstošā vīna ir, salmu krāsa, mazliet burbulīši sprēgā (bet ne par daudz, pārgāzēts šis alus noteikti nebija), gaiša putiņa glāzes augšpusē, kura pēc noplakšanas atstāj tādu kā pēcputu, labiem eiliem raksturīgu. Paņemot mutē pirmo malku var tik tiešam sajust to vīna piešprici, ar, manuprāt, aprikožu garšas notīm, kā arī jau iepriekš pieminēto saldumu. Patiesībā šie pirmie malki bija labi un interesanti šī vārda labajā nozīmē, bet… Ja jūs pudeli/glāzi neizdzersiet pirmo 15 – 20 minūšu laikā, tad var sanākt samērā liela vilšanās. Alus reāli atšālējās, palika gluži pliekans, parasts un pārāk salds ar tipisku Aldara lāgeru nekādo beigu garšu. Žēl. Tai pašā laikā mazliet piestrādājot es drīzāk šo nominētu 150 gadu jubilejas alum, kā tos trīs gaišos lāgerus, jo lai arī mani īsti šis neuzrunāja un otrreiz iespējams to nepirkšu, tam potenciāls ir būtiski lielāks.